Kas ir vaboles?

Galvenā vaboļu kārtas pazīme ir cieti pakaļējie spārni, kas veido cietus segspārnus, līdz ar to lidošanai tiek izmantoti tikai priekšspārni. Lai gan arī šai pazīmei ir izņēmumi – mīkstspārņu dzimtas (Cantharidae) vabolēm segspārni ir mīksti, ādaini. Kopumā vabolēm ir arī raksturīgs ciets eksoskelets, ko veido daudzas plātnes sklerīti, kas ir savienotas ar tievām, mīkstām šuvēm, tādejādi nodrošinot gan aizsardzību, gan arī ķermeņa fleksibilitāti.

Ķermeņa izmēra ziņā vaboļu kārtā ir liela amplitūda – mazākās vaboles ir aptuveni 0,3 mm lielas, bet lielākās vaboles pasaulē ir līdz 16,5 cm lielas. Latvijā lielākā sastopamā vabole ir lielais dižkoksngrauzis Ergates faber, kas var būt līdz 6 cm gara. Vabolēm ir raksturīgi grauzējtipa mutes orgāni kas atsevišķām grupām var būt nedaudz modificēt. Vaboles var būt gan fitofāgi (pārtiek no augiem), gan polifāgi (visēdāji), gan plēsēji.

Attēlā: Zeltītā rožvabole Cetonia aurata (Autors: Betija Rubene)

Kas svarīgs vabolēm un kāpēc vaboles ir svarīgas? 

Vaboles apdzīvo visadžādākos biotopus – mežus, zālājus, purvus, ūdeņus, lauksaimniecības zemes, augsnes virskārtu, tās var dzīvot arī cilvēku mājās un cilvēku stipri pārveidotā vidē. Sugām mēdz būt dažādas specifiskas prasības pret dzīves vidi un mikrobiotopiem (piem., nepieciešama specifisku koku sugu atmiruši koksne, nepieciešami konkrēti barības augi, utml.), tādēļ, jo apkārtne un ainava būs daudzveidīgāka, jo vairāk tajā būs dažādu vaboļu sugu.

Vabolēm ir arī liela nozīme cilvēku dzīvēs. Tām ir liela ekonomiskā nozīme, jo ir vaboļu sugas, kas ir nozīmīgi kaitēkļi dažādiem kultūraugiem un kokaugiem. Savukārt daļa no vaboļu sugām, kas ir plēsēji, var būt nozīmīgi kaitēkļu kontroles apsektā, palīdzot regulēt dažādu kaitēkļu populācijas.

Attēlā: Koksngrauzis 

Vaboles kā apputeksnētāji 

Daļa no vaboļu sugām ir nozīmīgi apputeksnētāji. Kaut arī mūsdienās citām kukaiņu grupām kā bitēm un dienastaurņiem ir lielāka nozīme augu apputeksnēšana, vaboles evolucionāri ir bijuši pirmie kukaiņi, kas veica ziedaugu apputeksnēšanu. Tā kā vabolēm ir grauzējtipa mutes orgāni, tās vairāk apputeksnē ziedus, kam ir plakana forma un viegli pieejami ziedputekšņi. Vaboles vairāk pievilina ziedi ar spēcīgu aromātu – gan augļainas smaržas, gan arī trūdu smarža – kā arī vaboles vairāk apputeksnē ziedus, kas ir zaļgani vai arī gaišā/baltā krāsā. Vaboles var apputeksnēt ziedus ne tikai ar tiem barojoties, bet arī, piemēram, sēžot uz ziediem un medījot, šajā laikā pie vaboļu ķermeņiem pieķeroties ziedputekšņiem.

Attēlā: Kameņvabole Trichius fasciatus (Autors: Rūta Starka)