Naktstauriņi

 Pasaulē zināmas ap 160000 sugas, t.i. 9-10 reizes vairāk nekā dienas tauriņu sugu. Latvijā zināmas ap 2500 sugas.

Kas ir naktstauriņi? 

Naktstauriņiem, salīdzinot ar dienas tauriņiem ir vienmuļāks spārnu krāsojums, retāk tas ir spilgts. Tas skaidrojams ar to, ka dienā tiem jāmaskējas. Maskēšanās var būt tāda, ka īpatnis saplūst ar apkārtējo vidi. Daži spīžmeši nevis maskējas, bet sevi atklāti demonstrē uz koku lapām un atgādina putnu ekskrementus, tādējādi sevi pasargā. Nedaudzi naktstauriņi ir brīdinošā krāsā - melnu un sarkanu laukumu zīmējumu, piemēram, nātru lācītis. Daļai tauriņu ir dzelteni vai sarkani pakaļspārni, dažreiz ar acīm līdzīgiem laukumiem, piemēram, acainajam sfingam.

Attēlā: Skābeņu raibspārnis Adscita statices (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Vai naktstauriņi lido tikai naktī? 

Naktstauriņi savu nosaukumu ieguvuši no tā, ka pārsvarā lido naktī. Tomēr ir izņēmumi, vairākas sugas lido arī dienā, piemēram pētereņu sfings, āboliņpūcītes u.c. Naktstauriņi lido krēslā un naktī, kad to ienaidnieku – putnu ir mazāk. Tātad tas ir īpašs pielāgojums, lai izvairītos no lielākās daļas plēsēju. Tomēr arī naktī tie ir apdraudēti, naktstauriņus medī, piemēram, vakarlēpis un daži sikspārņi.

Attēlā: Pētereņu sfings Hemaris tityus  (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Kā naktstauriņi atrod viens otru?

Naktstauriņiem, atšķirībā no dienas tauriņiem, sazināšanās starp vienas sugas īpatņiem notiek ar smaržu jeb t.s. feromonu palīdzību. Īpaša loma ir mātīšu izdalītajiem dzimumferomoniem, kas pievilina tēviņus. Tēviņiem, piemēram sprīžmešiem var būt ķemmveida taustekļi, kas palīdz efektīvām uztvert feromonus. Mātītēm ir diegveida taustekļi. Redzei ir mazāka loma. Tomēr saliktās acis ir jūtīgas pret gaismu. Acu elementārdaļiņu – fasetu skaits ir salīdzinoši mazs, bet, pateicoties to īpašajai uzbūvei, tie labi uztver vāju apgaismojumu.

Attēlā: Timandra griseata tēviņš (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Naktstauriņi kā apputeksnētāji 

 Taurins_mutes_org_.png Vairums naktstauriņu apputeksnē dažādus ziedus gan “seklos” (piemēram, čemurziežu dzimtas augi), gan “dziļos” (piemēram, tauriņziežu dzimtas augi). Nektārā esošie cukuri ir nepieciešami kā enerģijas avots lidošanai. Samērā daudz sugu nepiedalās apputeksnēšanā, jo nebarojas, piemēram, vērpēji. Visas barības vielas, kas nepieciešamas lidošanai vai olu veidošanai uzkrāj kāpuri.

Vairums naktstauriņu kāpuru ir augēdāji – fitofāgi. Bieži vien tie barojas ar vienu (monofāgi), citreiz ar vairākām (polifāgi) augu sugām. Piemēram, priežu sfinga kāpuri barojas ar priedes skujām, savukārt pelēkās āboliņpūcītes kāpuri – ar visai plašu augu spektru. Ja suga ir specializēta, tad to var sastapt biotopā ar kāpuru barības augu. Nespecializētas sugas sastopamas plašāk. Tādējādi katram biotopam ir raksturīgs naktstauriņu sugu sastāvs. Daudzas sugas ir lauksaimniecības un meža kaitēkļi, piemēram, ābolu kode ābelēm, ozolu mūķene lapkokiem.

Attēlā: Melnaie sprīžmeši  Odezia atrata (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Papildus resursi


Sadaļas teksta autors: Voldemārs Spuņģis

Informācija sagatavota LVAF projekta “Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros.