Kas ir lapsenes?

Vārda “lapsene” nozīme tiek izprasta dažādi. Šeit ar vārdu “lapsenes” apzīmēti visi plēvspārņi, kas nav bites vai skudras. Kopumā ar vārdu “lapsenes” bieži tiek apzīmēta tieši sabiedrisko lapseņu Vespidae dzimta, kurā ietilpst gandrīz visas lapsenes, kuras veido saimes ar karalieni un darba lapsenēm. Tomēr izteikti lielākā daļa lapseņu sugu ir vientuļās lapsenes. Daļa veido savas ligzdas rokot alas zemē vai no dažādiem materiāliem veidojot kambarus, kuros iedēj olu un apgādā ar pārtiku - dažādiem citiem bezmugurkaulniekiem. Ļoti daudzas lapseņu sugas ir parazītiskas un izmanto vēdera galā esošo dējēkli, lai iedētu olas dzīvā saimniekorganismā, kas parasti ir kāds cits bezmugurkaulnieks.

Attēlā: Podnieklapsene (Autors: Betija Rubene)

Kā atpazīt lapsenes?

Lapsenēm ir četri spārni, kuri lidojuma laikā tiek saāķēti kopā. Bieži tām ir brīdinošs dzelteni melni svītrains ķermeņa krāsojums, lai gan iedzelt var tikai mātītes - tēviņiem dzeloņa nav. Pie tam lielākajai daļai lapseņu mātīšu vēdera galā esošais veidojums ir nevis dzelonis, bet gan ovipozitors jeb dējēklis, kas domāts olu dēšanai, nevis dzelšanai. Evolūcijas gaitā tikai mazai daļai lapseņu dējēklis pārveidojies par dzeloni aizsardzības nolūkiem.

Lielāko daļu lapseņu lauka apstākļos nav iespējams noteikt – ar palielinājumu nepieciešams apskatīt mikroskopiskas pazīmes. Lapseņu noteikšana pat dzimtu līmenī bieži ir sarežģīta, tāpēc šeit apkopotas tādas sugas vai sugu grupas, kuras ir gana bieži sastopamas un ir iespējams noteikt pēc attēliem. Nozīmīgas pazīmes lapseņu atpazīšanai ir:

• Iežmaugas platums;
• Ķermeņa krāsojums.

Attēlā: Jātņieciņu Ichneumonidae dzimtas lapsene (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Kas svarīgs lapsenēm?

Lapsenes apdzīvo ļoti daudzveidīgu dzīvotņu klāstu.

Nozīmīgākie ietekmējošie faktori ir:

• Piemērotu dzīvotņu izzušana;
• Lauksaimniecības intensifikācija un urbanizācija
• Klimata pārmaiņas

Attēlā: Krāšņlapseņu Chrysididae dzimtas lapsene (Autors: Betija Rubene)

Lapsenes kā apputeksnētāji

Lai gan lapsenes nevāc ziedu nektāru un putekšņus tik mērķtiecīgi kā bites, jo savus kāpurus bieži baro ar citiem bezmugurkaulniekiem, tomēr bieži vien tās mēdz baroties ar ziedu nektāru, kas padara tās par apputeksnētājiem. Tā kā lapsenēm nav specializētu mutes orgānu nektāra iegūšanai, parasti tās izvēlas seklākus ziedus.

Attēlā: Racējlapsene Cerceris sp. (Autors: Rūta Starka)