Divspārņi

 Latvijā divspārņi ir nepilnīgi izpētīti. Zināmo sugu skaits precīzi nav zināms, to skaits tiek vērtēts apmēram 3000 sugu robežās, iespējams vēl lielāks. Eiropā vien ir vairāk kā 9000 sugu, bet Pasaulē vairāk par 160000 sugu. Piedevām zinātnei jaunu sugu aprakstīšana arī mūsdienās visur ir strauja, arī labi izpētītajā Eiropā. Bieži vien genoma izpēte ļauj aprakstīt jaunas sugas.

Kas ir divspārņi?

Divspārņiem, kā jau nosaukums liecina, ir attīstīts viens priekšējais spārnu pāris pie viduskrūtīm. Otrais spārnu pāris pie pakaļkrūtīm ir pārveidojies par dūcekļiem – pēc izskata vālesveidīgiem. Ja pirmais pāris nodrošina lidošanu, tad otrais – lidojuma stabilizēšanu un darbojas pēc žiroskopa principa. Vairums odveidīgo divspārņu ir vāji lidoņi, taču starp mušveidīgajiem ir īsti virtuozi, kuri spēj noturēties gaisā vienā stāvoklī vai arī ieslēgt “atpakaļgaitu”, piemēram, ziedmušas, pūkmušas.


Attēlā: Dejotājmuša Empis sp. (Autors: Rūta Starka)

Kas svarīgs divspārņiem, un kāpēc tie ir svarīgi?

Divspārņi apdzīvo visus iekšzemes ūdeņu un sauszemes biotopus. Galvenais ir tas, ka kāpuri un pieaugušie visbiežāk dzīvo dažādās vidēs. Tas ļauj apgūt atšķirīgus biotopus kāpuriem un pieaugušajiem. Piemēram, dzēlējodu kāpuri dzīvo ūdenī un filtrē organiskās daļiņas, bet pieaugušie ir asinssūcēji un apputeksnētāji. Līdzīgu piemēru ir daudz.

Barošanās veidi ir visai daudzveidīgi. Vairums no divspārņiem ir trūdēdāji (saprofāgi) gan uz sauszemes, gan ūdeņos. Tāpat ir daudz augēdāju (fitofāgu) (alotājmušas, stiebrmušas u.c. kāpuri). Tomēr ir arī plēsoņas un parazitoīdi (dunduru, ziedmušu, kāpurmušu u.c. kāpuri).  Tie visi piedalās vielu apritē dabā.

Izteikti nozīmīgas dabā ir ziedmušas (Syrphidae dzimta), kas ir tikpat efektīvas augu apputeksnētājas kā bites.

Attēlā: Komposta ziedmuša  Syritta pipiens (Autors: Rūta Starka)

Divspārņi kā apputeksnētāji 

 Musa_mutes_org_.png 
No apputeksnēšanas viedokļa ir svarīga divspārņu mutes orgānu pielāgotība procesam. Nedaudzām grupām ir gari sūcēja-dūrēja tipa mutes orgāni. Tie var iegūt nektāru no “dziļajiem” ziediem, piemēram, tauriņziežiem. Taču vairumam tomēr nepieciešami “seklie” ziedi, ja mutes orgāni ir laizītāja tipa. Daudziem divspārņiem ir vāji attīstīti mutes orgāni (garkājodi, trīsuļodi u.c.) un tie var uzņemt tikai šķidru barību. Tie pārtiek no rasas. Patiesībā kāpurs, uzņemot barības vielas un tās pārvēršot taukos, nodrošina pieaugušo dzīvi. Svarīgi ir tas, ka nektārs nodrošina ar cukuriem enerģiju divspārņu lidošanai.
Attēlā: Kāpurmuša Phasia hemiptera (Autors: Voldemārs Spuņģis)

Papildus informācijas avoti

Kukaiņu ceļvedis (Bug guide) - https://bugguide.net/node/view/55 (angļu un latīņu valodā)

Lielbritānijas mušu fotogrāfiju kolekcija - https://www.flickr.com/photos/63075200@N07/collections/72157629586945825/ (angļu valodā)

Ziedmušu pasaule (The world of Syrphidae) - https://www.syrphidae.com/index.php (angļu valodā)

Sadaļas teksta autors: Voldemārs Spuņģis, Dagmāra Čakstiņa

Informācija sagatavota LVAF projekta Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros.