Dienastauriņi

tauriņi ir viena no vislabāk izpētītajām kukaiņu kārtām Latvijā un pasaulē. Latvijā ir kopumā konstatētas 122 dienastauriņu sugas, no kurām daļa ir ļoti retas. Latvijā dienastauriņus pārstāv sešas dzimtas - dižtauriņi Papilionidae, balteņi Pieridae, zeltainīši Lycaenidae, sīkraibeņi Riodinidae, raibeņi Nymphalidae un resngalvīši Hesperiidae. Sugu skaita ziņā visbagātākā ir raibeņu dzimta, kurai mūsdienās pieder arī visi samteņi, kā arī zeltainīši, pie kuriem pieder arī zilenīši, astainīši un zefīri.

Kā atšķirt dienastauriņu no naktstauriņa?

Atšķirībā no naktstauriņiem, kas atkarībā no sugas var būt aktīvi kā dienā tā naktī, dienastauriņi ir aktīvi tikai dienā. Tauriņiem ir divi pāri spārnu, kas segti ar smalkām zvīņām. Spārnu krāsojums dienastauriņiem ir ļoti daudzveidīgs - no vienkāršiem baltiem, dzelteniem un brūniem tauriņiem, līdz spilgti ziliem, zaļiem, daudzkrāsaini raibiem un punktainiem. Lielākā daļa dienastauriņu, izņemot resngalvīšus, spārnus sakļauj kopā virs muguras. Taustekļi, atšķirībā no naktstauriņiem, ir vālīšveida. Ņemot vērā, ka dienastauriņi barojas galvenokārt ar ziedu nektāru, ir būtiski attīstīt tās maņas, kas nodrošina spēju šos barības resursus uztvert. Tāpēc tauriņiem ir labi attīstītas, lielas fasetacis.

Attēlā: Zeltgalvīšu zeltainītis Lycaena virgaureae (Autors: Rūta Starka)

Kas svarīgs dienastauriņiem?

Galvenais faktors, kas nosaka tauriņu daudzveidību kādā teritorijā ir augu daudzveidība. Katrai tauriņu sugai ir atšķirīgi saimniekaugi, uz kā tie dēj olas. Dažas sugas olas dēj tikai uz vienas konkrētas augu sugas (piemēram, nātru raibeņi olas dēj uz lielās nātres), bet citas izvēlas jebkuru augu no kādas augu ģints vai dzimtas (piemēram, sīksamteņi olas dēj uz graudzālēm). Vislielākā lakstaugu daudzveidība ir zālājos, kas arī padara tos par tauriņiem nozīmīgāko ekosistēmu. Daļai dauriņu (piemēram, lapkoku baltenim) nozīmīgas ir arī koku un krūmu sugas. Šiem tauriņiem kāpuri barojas ar šo koku lapām, bet pieauguši tauriņi lido baroties uz ziediem zālājos.

Attēlā: Pļavas sīksamtenis Coenonympha glycerion (Autors: Rūta Starka)

Dienastauriņi kā apputeksnētāji

Tauriņiem augšžokļi ir reducēti, bet apakšžokļi ir pārveidoti par izritināmu sūcējtipa snuķi. Šī īpašība padara tauriņus par ļoti nozīmīgiem, un iespējams vienīgajiem efektīvajiem apputeksnētājiem tādiem augiem, kam ir dziļas un šauras ziedgultnes (piemēram, tauriņziežu dzimtas sugām). Atsevišķas tauriņu sugas specializējas uz noteiktiem barības augiem, tomēr tas pārsvarā attiecas uz olu dēšanas vietas izvēli un tauriņu kāpuru stadijām. Pieauguši tauriņi galvenokārt barojās ar dažādiem ziediem, kas pieejami attiecīgajā ekosistēmā. Tomēr liela daļa tauriņu vienā dienā spēj nolidot lielus attālumus, kas nozīmē, ka apputeksnēšanas pakalpojumu tie sniedz biotopiem lielākā teritorijā.

Attēlā: Acainais raibenis Inachis io (Attēls: Rūta Starka)

Papildus informācija

Sintijas un Didža Elfertu mājaslapa “Latvijas dienastauriņi” https://taurini.lv/ apkopo identificēšanai noderīgus attēlus, kā arī sugu izplatības kartes un informāciju par lidošanas laiku.

Uģa Piterāna mājaslapas sadaļa par dienastauriņiem https://www.cerambyx.lv/Latvijas%20kukai%C5%86i/Lepidoptera/Dienastauri%C5%86i/index.html

Lielbritānijas dienastauriņu noteicēju shēmas (angļu valodā) https://www.ukbutterflies.co.uk/identification.php Pieejai attēli un informācija par visām attīstības stadijām.

Sadaļas teksta autors: Rūta Starka

Informācija sagatavota LVAF projekta “Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros.