Bites

Latvijā sastopams ap 300 bišu sugu, pasaulē sugu skaits pārsniedz 20 000.

Kā atpazīt bites?

Lielāko daļu bišu sugu lauka apstākļos nav iespējams noteikt – ar palielinājumu nepieciešams apskatīt mikroskopiskas pazīmes.

Svarīgākās pazīmes noteikšanā ietver:

  • Matiņu krāsa un izvietojums uz ķermeņa (kur uz ķermeņa tie ir blīvi izvietoti, vai matiņu krāsas dēļ veidojas joslas, u.c.). Svarīgi saprast, vai iespaidu par bites krāsu veido eksoskeleta vai matiņu krāsojums, jo matiņi veciem indivīdiem var būt nodiluši vai izbalējuši!
  • Priekšspārna submarginālo šūnu skaits (divas vai trīs)

Attēlā: Slaidbite Lasioglossum sp. (Autors: Betija Rubene)

Kas ir bites?

Bites ir plēvspārņi, kuri tuvu radniecīgi lapsenēm un skudrām. Tām ir četri spārni, kuri lidojumā saāķējas kopā. Bites pārtiek no ziedputekšņiem un nektāra, daudzas no tām ir blīvi klātas ar zarotiem matiņiem (piemēram, kamenes), kas padara tās par efektīviem apputeksnētājiem. Bieži bitēm ir brīdinošs dzelteni melni svītrains ķermeņa krāsojums, lai gan iedzelt var tikai mātītes - tēviņiem dzeloņa nav. Atšķirībā no lapsenēm, bišu svītraino krāsojumu biežāk veido matiņu joslas, nevis paša ķermeņa (eksoskeleta) krāsa.

Attēlā: Griezējbite Megachile sp. (Autors: Betija Rubene)

Kā dzīvo bites?

Saimes veido tikai sabiedriskās bites, pie kurām Latvijā pieder Eiropas medus bite un lielākā daļa kameņu. Šajās saimēs olas dēj tikai karaliene, par saimi rūpējas darba kamenes. Turpretī  pārējās bišu sugas ir vientuļās bites – katra mātīte veido savu ligzdu un rūpējas tikai katra par saviem pēcnācējiem. Vēl sastopamas arī kleptoparazītiskas bites – tās ligzdu neveido, bet gan iedēj olas citu bišu ligzdās līdzīgi kā dzeguzes.

Attēlā: Melnās kamenes Bombus lucorum tēviņš (Autors: Betija Rubene)

Kas bitēm ir svarīgs?

Svarīgākie biotopi bitēm ir dažāda veida zālāji. 

Nozīmīgākie apdraudošie faktori:

  • Piemērotu dzīvotņu izzušana;
  • Pesticīdu pārmērīga lietošana;
  • Lauksaimniecības monokultūru attīstība u.c. lauksaimniecības prakses;
  • Patogēnu un parazītu izplatība.

Attēlā: Smilšbite (Autors: Betija Rubene)

Bites kā apputeksnētāji

 Plevsparnis_mutes_org_.png Efektīvi vākt putekšņus daudzām bitēm palīdz uz ķermeņa blīvi izvietotie zarotie matiņi (īpaši – uz vēdera apakšas vai kājām izvietotie). Bitēm ir specializēti mutes orgāni, ar kuru palīdzību bite var piekļūt nektāram arī dziļos ziedos. Bites ir pielāgojušās ļoti dažādu ziedu apputeksnēšanai, kā arī dažādas ģintis un sugas mēdz dot priekšroku atšķirīgiem augiem, tomēr kopumā bitēm patīk izteiksmīgi un lieli ziedi spilgtās krāsās.

Attēlā: Smilšbite Andrena hatttorfiana (Autors: Betija Rubene)

Papildus informācijas avoti

Mazliet plašāks dabā un pēc attēliem nosakāmo bišu sugu apskats: https://dabasdati.lv/lv/article/pirmie-soli-bisu-noteiksana

Eiropā sastopamo bišu noteicējs (angļu val., sarežģīts- prasa priekšzināšanas):  https://pollinatoracademy.eu/knowledge-center/key-to-the-genera-of-european-bees

Sadaļas teksta autors: Betija Rubene

Informācija sagatavota LVAF projekta  Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) ietvaros.