Atmiņas par Zandi Spuri

Latvijas Entomoloģijas biedrības gada noslēguma pasākumā,  16. decembrī, līdzās tradicionālajai Gada dabas simbolu 2024 ievēlēšanai, un atskatam uz Gada kukaini un Gada bezmugurkaulnieku 2023, aizvadīts entomologam Zandim Spurim veltīts piemiņas pasākums.  Zandis Spuris 2023. gadā atzīmētu 100 gadu jubileju.

Iesākumā Dmitrijs Teļnovs demonstrēja Zanda Spura piemiņai veltītas pastmarkas un pastkartes, kas izdotas nelielā tirāžā priekš LEB biedriem. Pēc tam Ruslans Matrozis izvērstā prezentācijā pastāstīja par Zandi Spuri kā par dēlu, tēvu, vīru, entomologu un kolēģi, dodot iespēju LEB biedriem uzzināt vairāk par šī Latvijas entomoloģijai nozīmīgā cilvēka dzīves gājumu.

Zandis Spuris (25.02.1923. – 15.11.1998.)  dzimis un dzīvojos pārsvarā Rīgā. Bērnībā, tēva mājās “Pupuros”,  mūsdienu Jelgavas novada Svētes pagastā, pavadījis vasaras.  Sākotnēji interesējies par aļģēm, bet vēlāk sācis interesēties par spārēm un makstenēm, ar kurām arī saistīja savu zinātnisko darbību. No 1944. gada Spuris sācis sistemātiski pierakstīt savus dabas novērojumus. Saglabājušās 82 piezīmju klades ar vērtīgu fenoloģisko un faunistisko informāciju, kā arī Latvijas zooloģijai veltīto pasākumu hroniku. Spurim bijis labs rokraksts un piezīmes ir labi pārskatāmas.

Zanda Spura zoologa darba gaitas uzsākās 1944. gadā, strādājot par laborantu Latvijas Valsts Universitātes Dabaszinātņu fakultātē (mūsdienu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē). No 1945.-50. g. bijis bioloģijas students un paralēli strādājis par skolotāju skolās. Pēc tam, no 1951.-1976. gadam pamata darba vieta bijis Bioloģijas institūts.

1950. gadā viņš iestājās Visavienības Entomolģijas biedrībā (VEB) kā biedrs un pabeidza studijas, iegūstot biologa, zoologa zinātnisko grādu. Šajā gadā arī apprecējās ar savu kursa biedreni Veltu Dambi un piedzima kopīgā meita Astra. Abas vēlāk, 1968. gada novembrī, gāja bojā traģiskā negadījumā.

Zanda Spura pierakstos atrodamas piezīmes par to, kā 1951. gadā tiek nodibināta Vissavienības Emtomoloģijas biedrības Latvijas nodaļa, kas ir mūsdienu Latvijas Entomoloģijas biedrības faktiskā dibināšana. Sākotnēji LEB iestājušies 20 biedri.  No 1972.-1991. g. Z.Spuris piuldīja VEB Latvijas nodaļas (tagad LEB) priekšsēdētājā pienākumus.

Diplomdarbu Zandis Spuris aizstāvēja 1954. gadā Ļeņiņgradā, entomologa A. A. Štakelberga vadībā. Tāpat viņš ir gatavojis mācību programmas un neilgu laiku arī bijis pasniedzējs augstskolās, tomēr pasniedzēja darbs nav paticis. Z. Spuris sagatavojis arī daudz sabiedrību izglītojošu rakstu avīzēs un žurnālos.

No 1957. – 1963. g. bijis Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, kas devis iespēju komandējumu laikā apceļot Latviju, tā iegūstot un apkopojot vairāk informācijas par Latvijas entomoģijas faunu. Šī darba ietvaros Zandis Spuris piedalījās arī stārķu uzskaitēs un gredzenošanā.

1960. gadā Zandis Spuris dibināja zinātnisko žurnālu “Latvijas entomologs”, un no 1960. -1991., bijis tā galvenais redaktors, izdodot 34 žurnāla numurus. Neskatoties uz nelielo tā laika LEB biedru skaitu,  pirmais žurnāla numurs izdots 1000 eksemplāros, ar mērķi dalīties ar tiem tālāk pasaulē. LEB sēžu satura pieraksti no Z. Spura laikiem vismaz daļēji ir saglabājušies Z. Spura arhīvā.

Bioloģijas zinātņu doktora disertācijas sagatavošana ilga no 1966.-1970. gadam. Sākotnēji Z. Spuris gribējis darbu rakstīt par spārēm, tomēr 1971. gadā viņš ieguva doktora grādu, aizstāvot disertāciju par Baltijas maksteņu faunu. Kopumā par godu Zandim Spurim nosauktas divas zinātnei jaunas atklātas maksteņu un viena vaboļu suga.

1973.-1990. gados Zandis Spuris nodarbojās ar bioloģiska rakstura terminoloģijas ieviešanu latviešu valodā no citām valodām tulkotu grāmatu tekstiem (piemēram, Dž. Darela grāmatu tulkojumos). Strādājis Bioloģijas, ķīmijas un medicīnas zinātņu redakcijā kā vadītājs pie galvenajām enciklopēdijām. Strādājis arī pie Latvijas Padomju Enciklopēdijas. Nozīmīgu ieguldījumu Zandis Spuris devis arī Latvijas Sarkanās grāmatas IV sējuma "Bezmukurkaulnieki" (1995.-1998.g) sagatavošanā. Zandis Spuris bijis vienmēr precīzs un kritisks savā zinātniskajā darbībā.

No 1979. g. līdz aiziešanai pensijā 1991. g. strādāja Salaspils botāniskajā dārzā. 1980. gadā pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Salaspilī, tur pavadot atlikušo dzīvi kopā ar dzīvesbiedri Rutu Varzinsku un kopīgo meitu. Darbā Salaspils botāniskajā dārzā viņš pamatā darbojās ar zooloģiju un kukaiņiem. Tomēr 1986. gadā viņš devās prom no šī darba, paliekot botāniskajā dārzā tikai kā konsultants.

Zanda Spura līdzgaitnieki min, ka viņš visu dzīvi veltījis darbam.  Ruslans Matrozis apkopojis, ka Spuris kopā publicējis 318 publikācijas (3,8 tūkstošu lapu garumā), no tām 226 latviešu valodā, 78 krievu un pārējās angļu, vācu, franču un ukraiņu valodās. Papildus tam bijušas daudzas atsauksmes, recenzijas un virkne nepublicētu izdevumu, kā arī bagātīga korespondence ar vēstulēm, ko Z. Spuris rakstījis un saņēmis no ārzemju latviešu entomologiem Kārli Princi un Bruno Bērziņu (Zviedrija), Artūru Neibosu (Austrālija), kā arī citiem ārzemju entomologiem. Dzīves nogalē krājis partmarkas, daudz devies dabā. 1998. gadā miris no sirdstriekas un apbedīts Rīgā, Meža kapos blakus pirmajai sievai un meitai. Spura kapa pieminekli rotā Ainas Karpas zīmēta spāre.

Zandis Spuris paliek atmiņās un turpina dzīvot caur saviem darbiem kā izcils latviešu entomologs.

Paldies Dmitrijam Teļnovam un Ruslanam Matrozim par nozīmīgu ieguldīto darbu piemiņas pasākuma organizēšanā, un Rutai Varzinskai par Zanda Spura arhīva uzturēšanu!

Rūta Starka, 30.12.2023.