Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2026. gada bezmugurkaulnieku ir izraudzījusies kolembolas (Collembola) jeb lēcastes, lai vērstu sabiedrības uzmanību ne tikai labi ieraugāmai, lielu izmēru kukaiņu un citu posmkāju pasaulei, bet arī reizēm grūti saskatāmiem mikropasaules bezmugurkaulniekiem, no kuriem ir atkarīga dažādu ekosistēmu pilnvērtīga funkcionēšana.

Attēlā: Kolembolas (Collembola sp.) Autors: Arturs Bilerts

Vēl nesenā pagātnē kolembolas tika uzskatītas par kukaiņiem, savukārt mūsdienās zinātnieku aprindas pie kukaiņiem tās vairs nepieskaita, neskatoties uz to, kādam brīžiem pasprūk pa vecam, tas ir, kolembolu nosauc par kukaini. Kolembolām zināmā mērā raksturīgs slēpts dzīvesveids un ikdienā, ņemot vērā to nelielos izmērus, kā arī, ja neiedziļinās kolembolu raksturīgajās dzīves vietās, tad pamanīt tās ir ne visai viegli. Ir jānodrošinās ar tehnoloģijām, tas ir, kādu viedierīci ar labu palielināšanas spēju vai var arī pietikt ar palielināmo stiklu jeb lupu. Var teikt, ka kolembolas ir mums visapkārt, ir tikai jāspēj tās pamanīt. 

Kolembolas dzīvo augsnē, zemsedzē, skudru pūžņos, putnu ligzdās, sūnās, zem akmeņiem, kritalām un dēļiem, zem koku mizas, nobirušu lapu kaudzēs un citos trūdošos substrātos, uz dažādiem augiem, alās, uz ūdens virsmas un pat uz sniega u.c. Vienā kvadrātmetrā augsnes var būt vairāku tūkstošu kolembolu sakopojums. Kolembolas pārtiek no trūdvielām, sēņu sporām, micēlija, aļģēm, mēsliem, no dažādu augu putekšņiem, ir pat plēsīgas sugas, kuras pārtiek no nematodēm u.c. Tādējādi, kolembolas ir ļoti vērtīgas un neaizvietojamas dažādos augsnes attīstības un veidošanas procesos, tās ir organisko vielu pārstrādātājas un noārdītājas, dažādu mikroskopisko sēņu u.c. populāciju regulētājas, kā arī pašas ir svarīgas barības ķēžu sastāvdaļas, jo ietilpst dažādu plēsēju ēdienkartē.

Vairāk lasi šeit.

Informāciju sagatavoja: Arturs Bilerts, Edīte Juceviča, Uģis Kagainis