Gada simboli

Ik gadu Latvijas Entomoloģijas biedrība ievēl divus gada simbolus - Gada kukaini (kopš 1999. gada) un Gada bezmugurkaulnieku (kopš 2008. gada), ar mērķi informēt sabiedrību par dažādu sugu ekoloģiju un bioloģiju, un vērst uzmanību dabas aizsardzībā aktuāliem tematiem. Vienlaicīgi, gada simbolu izvirzīšana palielina sabiedrības interesi par noteiktām sugu grupām, kas palielina informācijas pieejamību par šo sugu izplatību un sastopamības biežumu. 

Gada kukainis 2024

Lielacu kamene

Bombus confusus (Schenk 1861)

Foto: Michael Knapp

Acis plaši vaļā – izbrīnam un lielacu kamenes meklējumiem dabā. Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga lielacu kamene Bombus confusus.

Kamenes ir medus bišu (Apidae) dzimtas pārstāves. Lai gan latvietis bites domā pazīstam, daudzi ir pārsteigti uzzinot, ka Latvijā ir aptuveni 300 dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām. Interesi un izbrīnu raisa arī fakts, ka lielākā daļa no bitēm nemaz nedzīvo medusbitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces. Bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Daudzi savvaļas augi un aptuveni trīs ceturtdaļas no augiem, ko lietojam pārtikā, ir atkarīgi no apputeksnētājiem. Lielacu kamene ir kļuvusi par gada kukaini gan tāpēc, ka tā Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās.

Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga. Lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā teritorijā. To populācijas kopš pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas. Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo: daži indivīdi sastapti pēdējos gados ir gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos. Tomēr ļoti daudz vēl būtu iespējams izzināt par sugas izplatību un dzīvotņu un barošanās iespējām Latvijā. Turklāt jāpiemin, ka šai sugai Ministru kabineta noteikumi paredz mikrolieguma izveidi.

Vairāk par lielacu kameni lasi šeit

Teksts:  Madara Merle, Jānis Gailis, Betija Rubene

Foto:  Michael Knapp, GBIF.org

 Gada bezmugurkaulnieks 2024

Ūdens ēzelītis

Asellus aquaticus (Linneus, 1758)


Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2024. gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies ūdens ēzelīti Asellus aquaticus (Linneus, 1758). 

Ūdens ēzelītis pieder vienādkāju (Isopoda) kārtas vēžiem, līdzīgi kā uz sauszemes dzīvojošās mitrenes. Eiropā ir aprakstītas vairāk kā 10 ūdens ēzelīšu pasugas, no kurām lielākā daļa ir  troglobiontas, jeb alu sistēmas apdzīvojošas sugas.  Ūdens ēzelītis izplatīts galvenokārt Eiropas mērenajā un boreālajā zonā.  Latvijā tas ir bieži sastopams stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju, reti iesālos ūdeņos.  Lai gan tas bieži sastopams, tomēr plašākai auditorijai ir maz pazīstams.  Ūdens ēzelīši barojas ar vāji sadalījušos detrītu, un to  izmanto kā ūdens kvalitātes indikatoru -  populācijas ir lielākas ar organiskajām vielām bagātos dabiskos ūdeņos.  Vēži ir izturīgi pret piesārņojumu, salīdzinot ar citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, tāpēc tos iespējams izmantot bioindikācijas pētījumos par piesārņojošo vielu klātbūtni ūdeņos un to ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Šos vēžveidīgos ir viegli uzturēt laboratorijas apstākļos, kas padara tos par lieliskiem pētījumu objektiem.

Vairāk par sugas morfoloģiju, bioloģiju un ekoloģiju lasi šeit!

Teksts: Voldemārs Spuņģis

Foto: Mareks Ieviņš, Dabasdati.lv